MANILA, PHILIPPINES (26 Jullu 2018) — Konsellu Administrasaun hosi Banku Dezenvolvimentu Aziátiku (ADB) halo ona aprovasaun ba estratéjia korporativa foun ida ho prazu naruk, Estratéjia 2030, ne’ebé defini vizaun klean no resposta estratéjika hosi instituisaun ba nesesidade kresente iha Ázia no Pasífiku.

“Ázia no Pasífiku halo tiha ona progresu hirak boot iha meiu sekulu ikus nia laran ba redusaun kiak no iha kresimentu ekonomiku, maibe iha ajenda hirak ba dezenvolvimentu mak seidauk hotu”, tenik Prezidente hosi  ADB, Takehiko Nakao. “Tuir Estratéjia 2030, sei halo kombinasaun iha finansa, koñesimentu no parseria atu buka sustenta ita nia esforsu sira hodi hasai kiak no mukit no haluan liu tan ita nia vizaun tuir diresaun ba rejiaun próspera ida, inkluziva, reziliente no sustentável”.

Aspirasaun hosi ADB lao tuir ho prinsipal kompromisu global hirak, hanesan Objetivu Dezenvolvimentu Sustentável, Ajenda Finansiamentu ba Dezenvolvimentu, Akordu Paris kona-ba mudansa klimátika no Estrutura Sendai ba Redusaun hosi Risku Dezastre Natural nian. Hare ba Ázia no Pasífiku nia luan/boot, atu to’o ba kompromisu hirak ne’e sei depende ba maneira krítika hosi susesu rejiaun nian.

Estratéjia 2030 rekoñese katak iha ambisaun hosi ajenda ba dezenvolvimentu global buka atu adapta tuir sirkunstânsia hirak hosi fatin espesífika nian. ADB sei hametin nia abordazen atu hare ba Nasaun, sei promove atu uza teknolojia inovadora hirak no sei buka halo intervensaun integrada sira ne’ebé  kombina ho koñesimentu espesializadu/klean ida iha seitor oin-oin hirak no tema sira liu hosi kombinasaun ho operasaun hirak ida hosi seitor públiku no privadu.

ADB sei kontinua fó tulun ba rai sira ne’ebé kiak no mukit liu iha rejiaun. Nia sei aplika abordazen diferensiada sira atu hatan ba nesesidade oin-oin hirak hosi grupu iha rai ka nasaun sira: situasaun frájil sira ne’ebé afeta hosi konflitu, Estadu kiikoan insular hirak iha dezenvolvimentu, rai sira ho renda ki’ik no renda média ki’ik no rai sira ho renda média a’as. Iha grupu tomak hosi rai sira ne’e, ADB mós sei fó tulun iha área atrazada hirak no bolsa ba kiak no frajil sira.

Investimentu hirak iha infraestrutura – liu-liu hirak ne’ebé sei matak hela, sustentável, inklusivu no reziliente sira – sei sai nafatin hanesan prioridade fundamental ida. Nune’e mos, ADB sei habelar operasaun hirak iha seitor sosial sira, hanesan edukasaun, saúde no protesaun sosial.

Apoiu hosi ADB sei hare kona-ba prioridade operasional hitu: (i) koalia konaba kiak hirak ne’ebé mak sei iha no hatun dezigualdade; (ii) aselera progresu iha igualdade jêneru; (iii) kombate alterasaun klimátika, hadia klima no reziliénsia ba dezastre,no buka hadia didiak sustentabilidade ambiental; (iv) hari’i sidade atu bele hela; buka promove dezenvolvimentu rural no  seguransa  ba  aihan; (vi) hametin governansaun no kapasidade institusionál; no (vii) buka fomenta koperasaun no integrasaun rejionál.

Karik bele 75% hosi númeru operasaun nudar kompromisu hosi ADB (média móvel ida ba tinan tolu (3), hanesan operasaun soberana hirak no la’os soberania hirak) sei promove igualdade jéneru to’o tinan 2030. ADB sei garante katak 75% hosi númeru operasaun nudar kompromisu sira (média móvel ida ba tinan tolu, hanesan operasaun soberana hirak no la’os soberania hirak) sei fó tulun atu hamenus/mitigasaun no adaptasaun ba mudansa  klimátika hirak to’o tinan 2030. Finansiamentu klimátiku ba rekursu hirak ne’e rasik hosi ADB sei hetan osan hamutuk billiaun US$80 ba períodu hosi tinan 2019 to 2030. Estrutura ida ba rezultadu korporativu hirak ne’e – sei bele hotu iha tinan 2019 nia klaran – sei hatama tan meta hirak ba prioridade operasionál hirak seluk ADB nian.

Atu buka apoiu ba prioridade operasional hitu hosi Estratéjia 2030, ADB sei habelar no sei diversifika ninia operasaun hirak hosi seitor privadu hodi buka to’o ba 1/3 (ida baluk tolu) nudar numeru hosi operasaun ADB nian to’o tinan 2024. “Ami sei habelar operasaun hirak hosi seitor privadu iha merkadu foun no rai-ketan sira, hanesan situasaun frájil no afetada hosi konflitu no Estadu kiikoan insular hirak iha dezenvolvimentu. Nune’e ami sei fó tulun tan ba parseria públiku-privada hirak”, tenik Nakao.

Operasaun hosi seitor privadu ADB nian sei tulun hodi hadia didiak padraun/sasukat ambiental, sosial no governansaun; buka fó finansiamentu ne’ebé la hetan iha merkadu ho termu razoável; buka hadia didiak rezultadu hirak hosi projetu ho dezenvolvimentu ba projetu; no buka halo hamenus/mitigasaun ba risku hirak ne’ebé hetan/hatene ona. La’os deit iha infra-estrutura inovadora, maibe sei hasa’e tan apoiu iha agronegósiu no sei tulun seitor sosial hirak, hanesan saúde no edukasaun, liu hosi empreza privada sira.

ADB sei sai nafatin nudar finansiador ida no katalizador ida ne’ebé bele fiar iha finansa. "Sasukat ida fundamental iha ita nia susesu hanesan volume no kualidade hosi rekursu adisionál hirak ne’ebé ami mobiliza karik liu ami nia finansiamentu rasik", dehan Nakao.  ADB iha fokus ida hodi halo aumentu substansial ida iha kofinansiamentu ho prazu naruk to’o tinan 2030, ho dolar US$1 iha finansiamentu ba ninia operasaun hirak hosi seitor privadu bele kompara hanesan US$2,50 iha ko-finansiamentu hosi prazu naruk.

Instituisaun mos sei serbisu besik ho ninia rai membru sira iha dezenvolvimentu hodi buka produs produtu no serbisu hirak ho koñesimentu importante liu tan. Nia sei hatama proativamente iha pesquisa, hodi buka fó asesoria polítika ho kualidade a’as, buka hametin kapasidade institusionál rai sira nian no sei hasa’e parseria iha koñesimentu.

Oinsa esforsa atu sai maka’as liu, diak no lais liu tan, ADB sei buka halo modernizasaun dramátika ida ba ninia prosesu iha negósiu, liu hosi teknolojia ne’ebé iha. Sei habelar ninia produtu no instrumentu, sei buka hametin rekursu umanu sira no sei aselera ninia transformasaun dijital. ADB kompromete mos ho diversidade iha forsa traballu, hanesan promosaun ba ekilíbriu jéneru no ho ambiente traballu ida mak iha respeitu ba hotu-hotu. ADB sei hari’i abordazen ida “One ADB”, atu halibur koñesimentu no peritu iha organizasaun tomak. Buka kolabora ho organizasaun hosi sosiedade sivil hirak iha konsepsaun, implementasaun no monitoramentu ba  projetu sira.

Wainhira prepara Estratéjia 2030, hala’o ona konsulta klean ho grupu lubun ida hosi stakeholders (parte interesadu sira) ho membru sira hosi ADB, lidera hosi espesialista sira iha dezenvolvimentu no organizasaun sira hosi sosiedade sivil.

ADB serbisu maka’as atu bele hetan Ázia no Pasífiku ida próspera , inkluziva, reziliente no sustentável, bainhira hari’i nafatin ninia esforsu sira hodi hasa’e/halakon kiak no mukit sira. Hari’i iha tinan 1966, propriedade hosi membro sira hamutuk 67 - 48 rejiaun nian. Iha tinan 2017, operasaun hirak hosi ADB bele sura hamutuk osan billiaun US$32,2, nune’e mos osan hamutuk billiaun US$11,9 hosi kofinansiamentu.

Media Contact